Skip to content

Tu lepojies ar bauslību, bet pats pulgo Dievu, bauslību pārkāpdams. (Rom. 2:24–25).

by uz Oktobris 29, 2017

Rozeniuss DVKGDKarls Olafs Rozeniuss (1816 – 1868).

Tu lepojies ar bauslību, bet pats pulgo Dievu, bauslību pārkāpdams. Kā rakstīts: jūsu dēļ Dieva Vārds tiek zaimots citu tautu starpā! (Rom. 2:24–25).

Šeit apustulis apkopo visu, kas sacīts iepriekš šai nodaļā, ar vienu izšķirošu argumentu: “Tu lepojies ar bauslību, bet pats pulgo Dievu, bauslību pārkāpdams.” Proti, lepodamies ar bauslību un vienlaikus dzīvodams pārkāpēja dzīvi, tu zaimo un liec negodā Dievu un Viņa vārdu. “Kā rakstīts: jūsu dēļ Dieva Vārds tiek zaimots citu tautu starpā.”

Tu dzīvo tā, ka pagāni, redzot tavu rīcību un dzirdot tavu lepošanos ar patieso Dieva atziņu un bauslību, domās, ka šis Dievs un šī bauslība nevar būt nekas labs. Jo jūs, kas esat Viņa ļaudis, darāt šādas ļaunas lietas! Kā tas rakstīts – Dievs par to sūdzas jūsu pašu praviešiem, sacīdams: “Kad tie nonāca citu tautu starpā, tie tur lika negodā Manu svēto Vārdu, un iezemieši par tiem sacīja: tie ir Tā Kunga tauta” (Ec. 36:20). Tas ir pēdējais iznīcinošais arguments, ko apustulis dod jūdiem.

Tas, ka mūsu dzīvesveida dēļ Dieva dārgais vārds tiek zaimots, ir biedējoša lieta, par ko dievbijīgas sirdis ļoti izbīstas, ja tās, iespējams, ko tādu ir izdarījušas. Te apustulis runā par jūdiem, ka viņi dzīvoja tā, ka pat pagāni savā tumsībā varēja viņus nosodīt un viņu dēļ zaimot Tā Kunga vārdu. Apdomājiet to, cik ļoti jūdi likās pārāki par pagāniem savu lielo privilēģiju dēļ un vienmēr ar nožēlu raudzījās uz pagāniem no augšas, uzskatot tos par “akliem” un “tumsonīgiem”. Un, kad nu apustulis raida pret jūdiem šo apsūdzību, ka pat pagāni nicināja un zaimoja Dievu viņu grēku dēļ, tad mums jāsaka: tas ir patiešām briesmīgs stāvoklis!

Cilvēka sirdij, to dzirdot, ir jātop salauztai un satriektai, lai varētu notikt jaunpiedzimšana – kad patiesi tiek saņemta svētīga žēlastības dzīve, ko pasludina Evaņģēlijs. Tas bija apustuļa iznīcinošā sprediķa nolūks – “sagatavot Tam Kungam ceļu”, “katru ieleju piepildīt” un “katru pauguru un kalnu nolīdzināt”. Tāpēc viņam vispirms vajadzēja ievainot un apbēdināt, lai pēc tam godības pilnais Evaņģēlijs varētu labāk dziedināt un mierināt.

Diemžēl šie apustuļa vārdi par jūdiem ļoti precīzi atbilst vairumam nominālo kristiešu, īpaši Rakstu mācītājiem un skolotājiem mūsu vidū, kas citus māca, bet sevi nemāca un dzīvo bez atgriešanās. Ikvienam, kas lasa šos apustuļa vārdus, ir jāņem tie pie sirds un jāpārdomā, vai tie nav attiecināmi arī uz pašu.

Svētajā Kristībā tu esi pieņemts Dieva derībā. Iespējams, tu arī lieto Kristus miesas un asiņu sakramentu. Iespējams, tev ir laba izpratne par kristietību, tā kā tu spēj pareizi mācīt Dieva vārdu citiem. Iespējams, tu arī runā par vajadzību pēc atgriešanās, īstas ticības un svētas dzīves. Bet kā ir ar tavu sirdi un dzīvi? – Tāds ir pareizs šā teksta pielietojums! Vai tava dzīve ir nemitīga atgriešanās pie Dieva?

“Un nav radījuma, kas Viņa priekšā apslēpts, bet viss ir atsegts un atklāts Viņa acīm: Viņam mēs dosim norēķinu” (Ebr. 4:13). Viņš visu redz. Vai tu dzīvo patiesā ticības vienībā ar savu Glābēju? Vai tu dzīvo ikdienas svētdarīšanā un nodod nāvē savu miesu, tās kārības un iekāres? Vai arī tava kristietība sastāv tikai no zināšanas un runāšanas, un tu saki: “Dievs ir jāmīl un jābīstas pāri visām lietām,” bet pats dzīvo, pielūgdams savus mazos elku dieviņus, bez bijības un nožēlas par to žēlastības troņa priekšā. Iespējams, tu māci Dieva baušļus citiem, bet pats esi mutes palaidējs, svētās dienas nesvētītājs, dzērājs, tuvākā nīdējs vai slepenu netikumu piekopējs?

Tā būtu briesmīga liekulība! Bet visvarenais un svētais Kungs to redz. Viņš tevi pazīst. Dievs nemelo, un tāpēc “tu sev pašam krāj sodu, kas nāks pār tevi dienā, kad parādīsies Dieva dusmība un Viņa taisnā tiesa” (Rom. 2:5). Un šādi tu citiem dod iemeslu zaimot un izrādīt nicinājumu pret svēto mācību, ko tu apliecini.

Tevis dēļ tava ģimene un kaimiņi gūst atbalstu savai bezdievībai un nejūtas traucēti savā neatgriezīgajā stāvoklī. Līdz ar to tu palīdzi apcietināt tos, par kuriem Kristus miris. Kādu dienu Viņš to no tevis atprasīs. Ja tu neapliecini savu ticību Kristum, tu grēko pats pret sevi. Un tomēr tu grēko arī pret Viņa svēto Vārdu un pret Viņa dārgi atpirktajiem. Tādēļ Tas Kungs saka: “Ko tu daudzini Manus likumus un ņem Manu derību savā mutē, ja tu ienīsti pamācību un laid Manus vārdus pār galvu?” (Ps. 50:16–17).

Apceres pārpublicētas no K. O. Rozeniusa grāmatas “DIEVA VĀRDS KATRAI GADA DIENAI” ar “Luterisma Mantojuma Fonda” laipnu atļauju.

Advertisements
Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: