Skip to content

Svētīts lai top Tavs vārds (Lk. 11:2).

by uz Oktobris 1, 2017

Rozeniuss DVKGDKarls Olafs Rozeniuss (1816 – 1868).

Svētīts lai top Tavs vārds (Lk. 11:2).

Šis lūgums, bez šaubām, ir ar dziļāku jēgu un nozīmi, nekā mums pirmajā brīdī šķiet, jo Kristus to licis pašā Tēvreizes sākumā. Turklāt šis lūgums nepārprotami pēc jēgas ir saistīts ar Dieva bauslības otro bausli: “Tev nebūs Dieva sava Kunga vārdu nelietīgi valkāt” (2. Moz. 20:7). Un šim bauslim ir pievienoti biedinoši draudi: “Jo Tas Kungs neatstās to nesodītu, kas Viņa vārdu nelietīgi valkā.” Tā kā šim bauslim un lūgumam ir piešķirta tik izšķiroša nozīme, tad ikvienam vajadzētu nojaust, ka te apslēpts kāds liels noslēpums, kaut arī ikdienišķām cilvēku domām tas viss šķiet pavisam nesvarīgi.

Ko Kungs Kristus ir gribējis teikt ar lūgšanu: “Svētīts lai top Tavs vārds”? Lai to paskaidrotu, mums jāsaprot, ko šeit nozīmē Dieva vārds. Kas ir Dieva vārds? Atbilde: Dieva vārds ir viss, kas atklāj mums Dievu Viņa dievišķajā pilnībā un īpašībās. Bet, lai pateiktu, kas ir Dievs, tam nepieciešama visa Dieva atklāsme virs zemes, un arī ar visu to mēs būsim Viņu sapratuši gaužām nepilnīgi.

Vispirms Dievs Sevi atklājis radīšanas darbos. Taču no šīs atklāsmes mēs varam uzlūkot vienīgi Viņa ārējo būtību. Viņa sirds domas, Viņa dievišķā taisnība un žēlastība, Viņa griba un nodoms attiecībā uz cilvēkiem arvien mums paliktu mūžīgi apslēpts, ja Viņš nebūtu Sevi atklājis Savā vārdā – vispirms rakstītajā vārdā un pēc tam Vārdā, kas tapa miesa un mājoja mūsu vidū, Tā Kunga godībā un Viņa Personas pilnības attēlā. Tādēļ, lai mēs mācītos Viņu iepazīt, ir nepieciešams viss Dieva vārds.

Īsi sakot, Dieva personas vārds nav steidzīgi un ātri izsakāms, kā pats derības eņģelis teica, kad Manua Dievam jautāja par Viņa vārdu. Viņš atbildēja: “Kāpēc tu tā prasi – kāds mans vārds? Tas ir noslēpums,” vai varbūt precīzāk: “Tas ir pārāk brīnumains” (Soģu 13:18). Tāpat arī Mozus jautāja Tam Kungam par Viņa vārdu un saņēma šādu atbildi: “Es esmu, kas Es esmu” (2. Moz. 3:14).

Tāda ir Tā Kunga vārda nozīme. Tāds ir Viņa majestātiskās Personas vārds. Tālāk Viņa vārdam ir bijuši vēl citi papildinājumi, kuri gan biedējošā, gan iepriecinošā veidā apraksta Viņa īpašības. Piemēram, vārds, kas iet cauri mūsu kauliem un smadzenēm un saka: “Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs Dievs” (2. Moz. 20:5). Jā, Viņu sauc par “rijēju uguni” (2. Moz. 24:17) – biedinošu Dievu pret visiem bezdievjiem – Viņš ir visspēcīgs, taisns, svēts un varens.

Taču Svētajos Rakstos ir arī pārpārēm jauku un iepriecinošu Dieva vārdu. Viņš sauc Sevi par iežēlošanās, žēlsirdības, pacietības, taisnības, žēlastības un patiesības pilnu Dievu. Īpašā veidā Dievs ir atklājis Sevi miesā mūsu pestīšanai, nosaukdams Sevi par Imanuēlu, t. i., Dievs ar mums – Brīnums, Padomdevējs, varenais Dievs, mūžīgais Tēvs, miera Lielskungs (Jes. 9:6). Viņš sauc Sevi arī par Mierinātāju, Draugu, Ganu, Līgavaini, Brāli, Tēvu. Kurš gan spēj uzskaitīt visus visvarenā Dieva vārdus! Tie kā jauks balzams līst visos Svētajos Rakstos! Salamans saka: “Tavs vārds ir it kā maigi iztriepta dzidra ziedes eļļa” (Augstā dz. 1:3).

Īsi sakot, viss Dieva vārds sludina un pauž Dieva personas vārdu. Kā gan mēs jebkad spētu aizmirst vārdu, kas ir pāri visiem vārdiem! Grēciniekiem šis vārds ir jaukāks par visiem citiem vārdiem debesīs un virs zemes. “Jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana” (Ap. d. 2:12). Šis vārds dod mieru tiem, kas bēdīgi un grūtsirdīgi. Tas mierina noskumušos, dziedina ievainotos, dod brīvību ieslodzītajiem, nabagus dara bagātus, piedod grēkus, attaisno un glābj cilvēkus!

Tas ir dārgs vārds, ar kuru Dievs Sevi nosaucis Savā Dēlā. Tas ir Glābēja vārds, Jēzus, kas pilns mierinājuma. Šai vārdā Dievs ir ielicis visu Savu sirdi pret grēciniekiem, Viņa mūžīgo pestīšanas nodomu, Viņa žēlastību, pacietību un uzticību. Visu, kas var padarīt grēcinieku svētīgu un Viņu glābt, Dievs ir ielicis Jēzus vārdā. Šai īsajā vārdā ir viss Evaņģēlijs. Tas nozīmē glābšanu grēciniekam.

Aplūkojot šos nozīmīgos Dieva vārdus un visu Svēto Rakstu vēsti, mēs pamanām, ka Dievs mūsu dvēselēm kļūst varens, godības pilns, svēts, žēlsirdīgs, kāds Viņš vienmēr ir saskaņā ar Viņa vārdiem un piemēriem, kurus apskatām. No tā var secināt, ka tas nav tikai ebreju izteiksmes veids – sacīt Dieva vārdu, domājot pašu Dievu, bet arī mēs lietojam šādu izteiksmes veidu, kad kāds runā sliktu par savu tuvāko, viņa vārdiem un darbiem, mēs sakām: tas “nicina viņa vārdu”.

Pārdomājot to visu, mēs ievērojam, ka svētīt Tā Kunga vārdu nozīmē visu, kas pagodina Dievu cilvēku dvēselēs, tā ka tie Viņu iepazīst, godina un mīl. Un otrādi – viss, kas izkropļo Dieva izpratni un mazina godbijību pret Viņu un Viņa vārdu, darbu un misiju virs zemes –, nozīmē darīt Viņa vārdu nesvētu.

Apceres pārpublicētas no K. O. Rozeniusa grāmatas “DIEVA VĀRDS KATRAI GADA DIENAI” ar “Luterisma Mantojuma Fonda” laipnu atļauju.

Advertisements
Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: