Skip to content

Svētīgs cilvēks, kam Dievs piešķir taisnību neatkarīgi no darbiem (Rom. 4:6).

by uz jūlijs 16, 2017

Rozeniuss DVKGDKarls Olafs Rozeniuss (1816 – 1868).

Tāpēc arī Dāvids teic svētīgu tādu cilvēku, kam Dievs piešķir taisnību neatkarīgi no darbiem (Rom. 4:6).

Šis teksts skaidros un noteiktos vārdos vēsta, ka cilvēks var būt taisns Dieva priekšā, pat ja viņu vēl joprojām vajā grēki. Te nepārprotami sacīts, ka, attaisnojot cilvēku, Dievs neiznīcina grēku un cilvēks nekļūst pilnīgi brīvs no grēka, bet attaisnošana notiek ar Kristus taisnības pielīdzināšanu. Šis teksts saka, ka Dievs attaisnodams mums pieskaita taisnību, kuras mums pašiem nav. Tā Viņš “piedod” un “apsedz” mūsu grēkus.

Dažiem cilvēkiem vārds “attaisnot” var šķist neskaidrs. Apustulis tā vietā lieto vārdus “piešķir taisnību” un paskaidro šo darbu ar Dāvida vārdiem, ka vienīgi tāds cilvēks tiek izglābts, kura pārkāpumi ir piedoti un kura grēki apklāti – vienīgi tāds cilvēks tiek glābts, “kam Tas Kungs nepielīdzina viņa vainu” (Ps. 32:1–2).

Ja reiz glābšanā “Dievs piešķir taisnību neatkarīgi no darbiem” un cilvēkam “nepielīdzina viņa vainu”, tas nozīmē, ka taisnība nav atrodama pašā cilvēkā, jo tādā gadījumā Dievam nebūtu “jāpiešķir” tam taisnība. No otras puses, tas nozīmē arī to, ka izglābtajam joprojām paliek grēki, kas tam netiek “pielīdzināti”, bet tiek “apklāti”.

Tā ir pati svarīgākā Svēto Rakstu mācība par Kristus vietniecisko upuri un Viņa taisnības piešķiršanu. Šeit tas izteikts īstos un precīzos vārdos, apgāžot aplamo ideju, ar ko mūsu ienaidnieks maldina ļaudis, – ka mēs paši sevī varam tikt taisnoti un atbrīvoti no grēka. Nē, apustulis te saka ļoti skaidri: Dievs mūs attaisno, piešķirot mums taisnību, nedarot mūs pilnīgi taisnus un brīvus no grēka sevī. Tādēļ grēkiem jātop piedotiem un apklātiem.

Pirmkārt, mums jāsaprot, ka tas notiek ar “pielīdzināšanu” un mēs netopam taisni tādā nozīmē, ka grēks tiktu izmēzts no mūsu būtības un mēs spētu izpildīt visu bauslību. Otrkārt, mums nevajadzētu pieļaut arī pretēju, tikpat lielu kļūdu, iedomājoties, ka Dievs mūs uzskata par taisniem, kaut arī mēs tādi patiesībā neesam. Nē, lai slavēts ir mūsu Kunga Jēzus vārds! Kristū mēs patiešām esam attaisnoti.

Kad cilvēks nav garīgi atmodies un ieraudzījis Dieva būtības pilnību, tas vēl sapņo par tādu attaisnošanu, kad Dievs mīkstina Savus vārdus un spriedumus, uzskatot mūs par taisniem bez patiesas taisnības iegūšanas, bauslības piepildījuma un pilnīgas šķīstības. Uzskatīt, ka Dievs parāda žēlsirdību uz Savas dievišķās taisnības rēķina, būtu zaimi pret Viņu. Taču apustulis māca citādi. Dievs ir devis Savu Dēlu, lai ticībā Viņa asinīm Kristus būtu mūsu žēlastības tronis, kas parādītu taisnību, attaisnodams to, kas tic Kristum.

Vēstulē romiešiem 3:26 apustulis Pāvils raksta: “Lai tagadējā laikmetā parādītu Savu taisnību, pats taisns būdams un taisnodams to, kas tic Jēzum.” 5. nodaļā viņš skaidri saka, ka mēs tiksim attaisnoti viena cilvēka paklausības un taisnības dēļ. Šeit netiek atcelts ne burts, ne Rakstu gals no bauslības, bet Vidutājs Kristus ir pilnīgi izpildījis visus stingros bauslības likumus un pavēles mūsu vietā, it kā mēs paši saskaņā ar bauslību to visu būtu darījuši un cietuši.

Cilvēks var izpildīt otra cilvēka pienākumus, piemēram, samaksāt sava brāļa parādus, lai parādnieks taptu atbrīvots no parāda saistībām. Tāds cilvēks ne tikai tiek uzlūkots kā brīvs no visām saistībām, bet patiešām kļūst brīvs, jo laipnais brālis ir pilnībā samaksājis parādus. Cik gan daudz vairāk mūsu Kunga Kristus bauslības piepildījums un izpirkums padara mūs taisnus un brīvus no parāda, lai arī paši nespējam izpildīt bauslību.

Tādēļ vārdi “piešķirt taisnību” nav jāsaprot tā, ka Dievs tikai uzskata mūs par taisniem, kaut arī mēs tādi neesam. Bet šie vārdi nozīmē to, ka mēs patiesi esam saņēmuši un mums piešķirta Kristus taisnība, un tas noticis tik patiesā un pilnīgā veidā, ka mēs patiešām esam tapuši taisni. Svētās bauslības majestātiskās tiesības nav pārkāptas. Tās prasības ir piepildītas visā pilnībā. Bauslības spriedumi un sodi ir īstenoti visā bargumā.

Īsi sakot, Dievs ir taisnīgs, attaisnodams tos, kas tic, jo Viņš mums piešķīris īstu taisnību. Un pastarā dienā visas pasaules priekšā Viņš sauks visus Savus ticīgos par taisniem un, saskaņā ar Savu pilnīgo taisnību, dos tiem “taisnības kroni”.

Apceres pārpublicētas no K. O. Rozeniusa grāmatas “DIEVA VĀRDS KATRAI GADA DIENAI” ar “Luterisma Mantojuma Fonda” laipnu atļauju.

Advertisements
Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: