Skip to content

Tad svinēsim svētkus … ar skaidrības un patiesības neraudzētajām maizēm (1. Kor. 5:8).

by uz aprīlis 16, 2017

Rozeniuss DVKGDKarls Olafs Rozeniuss (1816 – 1868).

Tad svinēsim svētkus ne ar veco raugu, ne ar ļaunuma un netikumības raugu, bet ar skaidrības un patiesības neraudzētajām maizēm (1. Kor. 5:8).

Šeit mēs mācāmies, ka svētais Pashā, Kristus, nav ēdams kopā ar ļaunuma un netikumības raugu, un te ir draudīgs brīdinājums, ka tava dvēsele var tikt izdeldēta no Tā Kunga Israēla. Ko tas nozīmē? Tas izklausās briesmīgi! Tas izklausās neevaņģēliski! Vai to māca arī Jaunās Derības žēlastības mācība? Noteikti! Tāpēc labāk modīsimies! Daudzi lasa apustuļa Pāvila vārdus par vieglprātības rauga izmēšanu, it kā tas attiektos nevis uz mums, bet tikai uz Israēla bērniem Ēģiptē. Taču nē – šīs teksts ir domāts ikvienam no mums.

Ko tas nozīmē? Vienkārši to, ka tas, kas grib svinēt Lieldienas – kas savai pestīšanai grib ticēt Kristum – lai dara to ar krietnu sirdi un nenāk Dieva priekšā negodīgs. Negodīgums garīgās lietās izraisa to, ka dvēsele tiek izdeldēta no Dieva Israēla svētās tautas, kā Jaunajā Derībā Ananija un Sapfira tika izdeldēti, kad vēlējās tēlot svētos un meloja Tā Kunga Garam.

“Ļaunuma un netikumības raugs” patiesībā ir dziļā grēka samaitātība un nešķīstība, kas mājo miesā un asinīs, kas pieķeras, moka un nedod miera ikvienam īstam kristietim. Bet “raugs” ir aplams prāts, kas grib savienot ticību un kalpošanu grēkam, Kristu un Belialu, Dievu un pasauli, gaismu un tumsu.

Vispirms mēs to redzam pašos oriģinālteksta vārdos. Apustuļa lietotais vārds “ļaunums” patiesībā nozīmē, ka man ir ne tikai ļauna daba, bet arī to, ka es grēkoju, dzīvoju netaisnībā un netikumos. Bet “netikumība” ir nekrietna dvēsele, kas ar visa veida ļaunām viltībām, slepeniem un saindētiem paņēmieniem izkropļo mācību un dzīvesveidu.

Tas vēl skaidrāk atklājas vārdos, kas raksturo pretējo stāvokli – “skaidrības un patiesības neraudzētajām maizēm”. Luters šos vārdus izskaidro šādi: ““Skaidrība” ir patiesa kristīga dzīve un rīcība, kas nāk no dievbijīgas sirds un kam ir labi nolūki pret ikvienu cilvēku. Tas ir tad, kad cilvēks nedomā par ļauna darīšanu vai kaitniecību, bet pret citiem izturas tā, kā vēlas, lai izturas pret viņu pašu. “Patiesība” ir tāda, kas neizturas negodīgi, ļaunprātīgi un viltīgi, bet godīgi un pareizi māca un dzīvo saskaņā ar Dieva vārdu.”

Taču visskaidrāk apustuļa vārdu jēga atklājas, kad īpaši aplūko vārdu kontekstu. Šis teksts nāk no 1. Vēstules korintiešiem 5. nodaļas. Vēstulē apustulis Pāvils ir norādījis un nosodījis briesmīgo stāvokli Korintas draudzē, kurā bija ne tikai atklāti kārību vergi, bet arī klaja laulības pārkāpšana, kas izpaudās tik rupji, ka kāds dzīvoja pat ar sava tēva sievu.

Bet tas vēl nebija viss. Turklāt tie vēl bija piepūtušies un lielījās ar savu garīgo apgaismību un saviem apustuļiem. Viņi dzīvoja bez raizēm un ne par ko neuztraucās, it kā viss būtu kārtībā, kā apustulis raksta nodaļas sākumā. Viņš saka: “Stāsta par netiklību jūsu starpā un vēl par tādu, kāda nav sastopama pat pagānu starpā. .. Un jūs vēl esat uzpūtušies, kur vajadzēja būt noskumušiem, lai tas, kas to darījis, tiktu izmests no jūsu vidus.” Par šo stāvokli viņš piebilst 6. un 7. pantā: “Jūsu lielīšanās nav laba. Vai nezināt, ka maz rauga saraudzē visu mīklu? Izmēziet veco raugu!”

Tādējādi “ļaunuma un netikumības raugs” ir nekrietns prāts, ar ko cilvēks vēlas tikt izglābts, būt kristietis, svinēt Lieldienas, saņemt Kristu un doties ar Dieva tautu uz Apsolīto zemi, bet vienlaikus vēlas ņemt līdzi arī savus mīļotos grēkus. Tas pieķeras grēkiem, slēpj un aizstāv tos, un netaisās tos pamest. Tieši to nozīmē – svinēt Lieldienas ar ļaunuma un netikumības raugu.

Tad apustulis saka: nē, kas grib saņemt mūsu Pashā, lai izmēž laukā veco raugu. Jūdi sameklēja un izmēza laukā visu raudzēto maizi, jo viņiem bija aizliegts to ēst kopā ar Pashā, lai viņu dvēseles neietu pazušanā. Kas vien vēlas saņemt Kristu un būt līdzdalīgs pestīšanā, tam tas ir jāuztver nopietni. Tam ir godīgi jāmeklē glābšana no visiem grēkiem un netaisnības. Tas lai nemeklē atļauju grēkot, bet gan – piedošanu un glābšanu no grēka.

To saka arī apustulis par Lieldienu otru sastāvdaļu – asins apslacīšanu. Viņš saka: “Tuvosimies patiesīgu sirdi pilnā ticībā, apslacīti savās sirdīs un atsvabināti no ļaunās apziņas un miesu nomazgājuši ar tīru ūdeni” (Ebr. 10:22). Redzi – patiesīgu sirdi. Tā ir sirds, kas nopietni meklē iespēju kļūt par Tā Kunga īpašumu un vēlas atteikties no visa, kas Viņam netīkams.

Apceres pārpublicētas no K. O. Rozeniusa grāmatas “DIEVA VĀRDS KATRAI GADA DIENAI” ar “Luterisma Mantojuma Fonda” laipnu atļauju.

Advertisements
Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: