Skip to content

Mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā (Mt. 5:44).

by uz janvāris 22, 2017

Rozeniuss DVKGDKarls Olafs Rozeniuss (1816 – 1868).

Mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā (Mt. 5:44).

Ievērojiet šais vārdos Kunga Kristus attieksmi un prātu, kāds nepieciešams arī kristiešiem: “Mīliet savus ienaidniekus, svētījiet tos, kas jūs lād, dariet labu tiem, kas jūs ienīst.” Ikvienam kristietim jāpārdomā, cik augstu mērķi Tas Kungs mums šeit uzstādījis, ka apzināmies patiesu svētumu un nestaigājam savas ļaunās dabas tumsā.

Kungs Kristus ne tikai nosoda tos, kas ienīst savus ienaidniekus, runā ļaunu par tiem vai dara tiem ko sliktu, bet arī neuzskata par dievbijīgiem tos, kam nav mīlestības uz saviem ienaidniekiem. Jo, kad Viņš saka: “Mīli savus ienaidniekus”, tad “mīlēt” patiesi nozīmē mīlēt ar labvēlības pilnu degsmi un vēlēt tiem labu.

Otrkārt, Kristus vēlas, lai šī mīlestība izpaužas labvēlīgos vārdos un aizlūgšanās, sacīdams: “Svētījiet tos, kas jūs nolād.” Kad naids nevar izpausties citādi, tas parasti izpaužas vārdos. Cilvēks cenšas visos iespējamos veidos noniecināt savu ienaidnieku, lai bojātu viņa reputāciju, un runā par viņu visādas ļaunas lietas.

Bet te Kungs Kristus saka tieši otrādi – runā labu un nevēli nevienam ļauna! Svētī tos, kas tevi nolād! Ieklausies Pāvila vārdos, kas saka mums to pašu, ko Kristus: “Svētījiet tos, kas jūs vajā, svētījiet un nenolādiet!” (Rom. 12:14). Kungs, cik gan tālu mēs esam no Tava prāta un Taviem spriedumiem! “Svētījiet tos, kas jūs vajā!” Kungs, nenolādi mūs!

Vārdu “svētīt” apustulis atkārto divkārt, tā mācīdams mums saprast, cik svarīgi ir ņemt šo pamudinājumu pie sirds un pildīt. Bet, ja mums šādi jāmīl, jāsvētī un jārunā labu par saviem ienaidniekiem un “vajātājiem”, tad – ko mums ļauts ienīst un par ko var runāt ļaunu? Te kļūst skaidrs, ka šādas lietas nepiederas patiesa Jēzus mācekļa svētajam prātam. Tam nevajadzētu nevienu ienīst, runāt ļaunu vai nolādēt.

Kāds varbūt sacīs: vai mēs nelasām Svētajos Rakstos, ka svētie vīri, jā, arī pats Kristus un Viņa apustuļi ir runājuši skarbus vārdus ar saviem ienaidniekiem? Vai tāda ir mīlestība un svētīšana? Atbilde: skarbie nosodījuma vārdi, ko svētie runājuši Tā Kunga vārdā, ir bijis nevis cilvēku, bet paša svētā Dieva nosodījums un lāsts. Kas tiek darīts amatā, kā, piemēram, kad tiesnesis pasludina nāves spriedumu vai bende izpilda sodu, vai kad mācītājs ar Dieva vārdiem un pēc Kristus prāta kādu soda, tas ir paša Dieva nosodījums. Un viss, ko dara Dievs, ir svēts un pareizs.

Taču Kristus šeit runā par to, kā mums – kā indivīdiem – ir jāizturas pret tiem, kas ir naidīgi pret mums. Viņš nerunā par to, kas tiek darīts amata ietvaros, bet ko dara indivīds. Un tad Viņš runā vienīgi šādi: mīli, svētī, runā labu un dari labu! Pie šādas mīlestības pieder arī tas, ko Tas Kungs saka 42. p.: “Dod tam, kas tevi lūdz, un neatsakies, ja kas no tevis grib aizņemties.” Pat ja tavs ienaidnieks atrodas nelaimē, steidzies viņam palīgā: “Dariet labu tiem, kas jūs ienīst.”

Tas Kungs sniedz divus pārliecinošus iemeslus, kāpēc mums jāmīl savi ienaidnieki un jādara tiem labu. Pirmkārt, tāpēc, ka mēs esam līdzīgi savam Debesu Tēvam – kā labi bērni. Viņš saka: “Ka jūs topat sava Debesu Tēva bērni, jo Viņš liek Savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem” (Mt. 5:45).

Tas Kungs piemin sauli un lietu kā divus galvenos līdzekļus, ar ko mums tiek doti visi zemes augļi un svētības. Tā Viņš aptvēris visu bezgalīgo Dieva dāvanu un svētību bagātību virs zemes. Un Saviem ienaidniekiem Viņš dod tāpat kā Viņa bērniem un draugiem. Tāda ir Dieva sirds, un tādiem jābūt arī mums.

Otrs iemesls, ko Tas Kungs šeit piemin, ir tas, ka, nelīdzinoties Viņam, mēs būsim līdzīgi bezdievīgiem cilvēkiem. Viņš saka: “Jo, ja jūs tos mīlat, kas jūs mīl, kāda alga jums nākas? Vai muitnieki nedara tāpat? Un, kad jūs sveicināt tikai savus brāļus, ko sevišķu jūs darāt? Vai muitnieki nedara tāpat?”

Pie šiem Kristus vārdiem ir jāmostas visiem, kas vēlas būt labi un dievbijīgi cilvēki, taču savā pārprastajā mīlestībā mīl un kalpo tikai saviem draugiem. Pat ļaundari, zagļi un laupītāji nesarauj attiecības ar saviem bandas biedriem. Kristus saka, ka pat velnam ir savi sabiedrotie, jo citādi viņa valstība sabruktu (Lk. 11). Tagad tu redzi, cik dievbijīgs esi, būdams draudzīgs un labs tikai pret saviem draugiem. Tu esi tikpat dievbijīgs kā zagļi un laupītāji, jā, tikpat dievbijīgs kā ļaunie gari.

Apceres pārpublicētas no K. O. Rozeniusa grāmatas “DIEVA VĀRDS KATRAI GADA DIENAI” ar “Luterisma Mantojuma Fonda” laipnu atļauju.

Advertisements
Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: