Skip to content

Trīs labas lietas Ticības atjaunošanas svētkos

by uz Oktobris 31, 2016

luters-95-tezesLatviešiem tradicionāli patīk trīs labas lietas. Arī kristīgajā mācībā skaitlis trīs ir ar lielu nozīmi, pirmkārt un galvenokārt, trīsvienīga Dieva dēļ. Šoreiz šāds skaits pārdomās par Ticības atjaunošanas (Reformācijas) dienu summējās nevilšus. Tomēr, ja sanāca, sanāca.

Pirmās divas labās lietas būs saistībā ar Reformācijas laikmetu, un pēdējā – ar mūsdienām.

Pirmkārt, kas ir Reformācija?

Uzskatāmākai atbildei izmantošu profesora Reinharda Slenskas (Slenzcka), pirmā LELB Lutera akadēmijas rektora, iemīļotu vārdu spēli par termina reformācija nozīmi. Te runa ir par formāciju, tas ir, baznīcu, kurā ieviesušās DE-formācijas (kļūdas, nepilnības un novirzes), un kuru dēļ bija nepieciešama RE-formācija, proti, atgriešanās pie pamatiem. Tieši tā bija XVI.gs. par kristīgo sauktajā Eiropā, kas praktiski bija diezgan nekristīga, un patiesi kristīgo cilvēku skaits bija par mazu, lai veidotu ievērojamu ietekmi. Citiem vārdiem, kristīgā baznīca (formācija) atradās pamatīgā DE-formācijas stāvoklī.

Pat Reformācijas pretiniekiem un noliedzējiem nāksies piekrist, ka DE-formācija bija patiesa problēma morāles sfērā, jeb kristietības praksē. Tādēļ kristieši Eiropā maz līdzinājās kristiešiem – zēla un plauka visa veida morālie grēki un pārkāpumi, gan baznīcas augstākajos varas ešelonos, gan arī kristīgās tautas ikdienā. Tieši tāpēc, lielās Reformācijas kustības ietvaros ir teju visu Rietumu kristīgo baznīcu Reformācijas kustības. Tomēr tā bija tikai puse bēdas, pat mazākā puse, jo vēl arī pastāvēja nopietna Rakstu mācības DE-formācija. Proti, kristīgās baznīcas vadība Eiropā bija kļuvusi ļoti vienaldzīga pret Svēto Rakstu mācību – bija daudzas miglainas un pat pret Rakstu atklāsmi ieviestas mācības. Tā bija visnozīmīgākā DE-formācija, kurai akūti bija nepieciešama RE-formācija. Paldies Dievam, Reformācija nāca. Par to arī šodien ar prieku un pateicību atceramies.

Otrkārt, kas nav Reformācija?

Ir cilvēki un veselas baznīcas, kas uzskata, ka Reformācija bija laiks, kad dzima jaunas kristīgas baznīcas vai atšķēlās kādas konfesijas. Par visiem notikumiem un situācijām šeit neņemos spriest, bet par luterisko Reformāciju gan vēlos paust faktos pamatotu vērojumu. Luteriskā Reformācija nekad nav bijusi kaut kāda atšķelšanās vai jaunas baznīcas dzimšana (veidošanās), jo tas, ko darīja luteriskie reformatori, bija kristīgās (katoliskās) baznīcas DE-formācijas RE-formēšana, nevis kāda atšķelšanās vai kaut kā jauna veidošana. Protams, šo patiesību ir grūti saskatīt, ja baznīca ir tikai socioloģisks lielums. Tomēr Kristus draudze ir Svētā Gara sasaukta, tāpēc Svētā Gara darbā un Kristības noslēpumā ir vienota, par spīti valodu, teritoriju un pat konfesiju robežām. Tāpēc ir tik svarīga katra kristieša un draudzes pastāvēšana tieši Svētā Gara dotā un Svētos Rakstos pamatotā mācībā, uz ko arvien aicināja RE-formācija.

Treškārt, ko mums šodien nozīmē Reformācija?

Visas kristīgās vēstures gaitā allaž ir vērojama cilvēka un Dievam ticīgo DE-formēšanās, tāpēc pastāvīgi ir nepieciešama katra apžēlotā grēcinieka un ticīgo kopuma RE-formēšanās. Tā bija jau ar pirmo grēkā notikumu (1Moz 3), kad pēc Ādama krišanas (DE-formācijas), bija Evaņģēlija pasludinājums un aicinājums uz RE-formēšanos. Notikumi XVI.gs. ir zīmīgi un ticību ceļoši, bet tie nebūt nav tikai vēsturei atstājami vai par padarītiem uzskatāmi. Tieši pretēji, RE-formēšanās – atgriešanās pie Svēto Rakstu mācības (sola Scriptura – vienīgi Raksti principa) katrai paaudzei, arī mūsu, ir nepieciešama ikdienas prakse.

Kāda vērā ņemama nianse. Ir kādi cilvēki un pat cilvēku grupas, kas, aicinot uz reformāciju, nedomā vis atgriešanos pie Rakstiem un Bībeles mācības, bet gan aicina AIZ-reformēties prom no šī, vienīgā drošā pamata. Manā personīgajā pieredzē, esmu vērojis, ka, pamatojoties uz Mārtiņa Lutera itkā sacītiem vārdiem par baznīcas patstāvīgu reformāciju (skaisti latīniski formulētu – ecclesia semper reformanda) tiek mācītas lietas, kuras Luters nebūtu pat varējis iedomāties, jo tās ir pret Rakstos atklāto patiesību un pret Reformācijas sola Scriptura  principu. Lai Dievs mūs sarga no tādām reformācijām!

Vēl jau gribētos kaut ko vairāk pieminēt arī par pārējiem, daudziem zināmajiem Reformācijas solas principiem – sola gratia (vienīgi žēlastībā, kas ir Kristus princips) un sola fide (vienīgi ticībā). Tomēr vienmēr visu nevar, tāpēc to atstāšu kādai citai reizei.

Svētīgus Ticības atjaunošanas svētkus!

Advertisements
Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: