Skip to content

Žēlastības pilnība: Marija, žēlastība un Evaņģēlijs

by uz augusts 15, 2015

African JesusĻoti kupls apmeklējums un liels plašsaziņas līdzekļu atspoguļojums ikgadējās Marijas svinības Aglonā padara par, manuprāt, Latvijas gada vispopulārāko ar kristietību saistīto (reliģisko) notikumu. Protams, var pamatoti pēc būtības argumentēt par bibliski nozīmīgāku Ziemassvētku vai Lieldienu lomu, bet diez vai tas tā izskatās neticīgajiem un arī daudziem ticīgajiem.

Marijas pasākuma apmēri un ar Marijas lomu saistītie jautājumi laikā, kad arvien mazāka nozīme tiek veltīta kristietības centrālajām mācībām par Dievu Radītāju un Dievu Pestītāju, mudina atkal īsi apskatīt šo jautājumu pašu kodolu.

Tieši tāpēc es, ekumēniski orientēts 21.gs. luterānis, uzdodu jautājumus, par pamatlietām – Marijas vietu kristietībā, viņas lomu žēlastības darbā un Evaņģēlija vēsti. Vadoties no šādiem apsvērumiem, jau vairākus gadus šeit esam apskatījuši dažādus ar Mariju saistītus aspektus.

Šeit ir vietā paskatīties pavisam vienkārši uz to, kas tad ir kristietības centrālā vēsts, ap ko rotē visas pārējās mācības tiem, kuri atbildes grib meklēt Dieva atklāsmē – Vecās un Jaunās Derības Svētajos Rakstos.

Pirmkārt, Dievs ir visa Radītājs, Kurš ir radījis arī cilvēku. Šī ir sarunas sākuma (izejas punkta) līnija izpratnē par kristietību. Ja cilvēks nevēlas pieņemt Dieva Radītāja atklāsmi par šādu lietu pamatkārtību, tad tālāka diskusija nevar būt produktīva.

Otrkārt, cilvēks sākotnēji bija labs, un ap viņu viss bija labs. Viss bija tik labi, ka mēs šobrīd nemaz nevaram iedomāties, cik ļoti patīkami tas var būt. Pieļauju, ka labākā ilustrācija būtu tad, ja mēs iedomātos savu vislaimīgāko dzīves mirkli, un tad mēģinātu to bezgalīgi pareizināt uz visas dzīves garumu. Manuprāt, arī tad mēs varam apzināties tikai vienu mazu pilienu no visa labuma jūras, kuru Dievs gribēja un deva mūsu senčiem. Problēma, kāpēc mēs to nebaudām tagad ir grēks, kurā krita pirmie cilvēki – mūsu visu priekšteči.

Tā nu tagad mums ir krietni sliktāk, kā bija sākumā. Mēs esam grēcīgi, t.i., mums pašiem ne vienmēr klājas labi un arī dzīve ir problēmu pilna. Tomēr tā vēl ir tikai pusbēda. Svētie Raksti atklāj, ka mūsu grēcībai ir sekas nevien te, bet arī mūžībā mēs būsim šķirti no Dieva, tātad, viss labais, ko vien varam iedomāties, mums tur būs liegts. Varam mēģināt iedomāties savu vistraģiskāko dzīves mirkli, un pareizināt to ar bezgalību. Apmēram tā (un vēl trakāk) klājas tad, kad mūžībā esam bez Dieva.

Ja tas jau šķita traki, tad vēl viena trakāka lieta ir priekšā, jo, pat ja mēs apzināmies savas lielās problēmas, mēs nevaram paši no tām atbrīvoties. Mūsu grēks ir tik liels, ka paši nevaram to atrisināt pozitīvi.

Tomēr Dievs Radītājs nav neieinteresēti stāvējis malā, bet gan mums nācis talkā. Šī palīdzība ir prātam neaptverama, jo Bībele mums atklāj, ka Pats Dievs Radītājs ir nācis kā cilvēks, mūsu vietā nesis mūsu vainas, cietis, miris un aprakts. Vēl vairāk – Viņš ir uzveicis nāvi un augšāmcēlies. Tā Dievs Radītājs ir kļuvis arī par Pestītāju. Lai arī pagaidām mēs vēl dzīvojam situācijā, kurā mūsu ikdiena ir pilna (un mēs paši esam pilni) ar grēka sekām, mums ir droša apliecība, ka viss būs kārtībā, ja vien mēs būsim ar Jēzu. Tad, kad Jēzus nāks otro reizi, Viņš visu atkal padarīs labu. Izņemot tos nabagus, kuri būs ellē, pērējiem būs atkal tikai labi.

Caur šo darbu Dievs ir devis pestīšanas iespēju grēkā kritušajiem cilvēkiem, mums. Šī ir Dieva žēlastības – Evaņģēlija – vēsts.

 

Iepriekšējos gados publicētie apskati par Mariju ir mēģinājuši nospraust zināmas ar Marijas jautājumu saistīto aspektu robežas.

Pirmkārt un galvenokārt, par biblisko Mariju. Vecās un Jaunās Derības Svētajos Rakstos (Bībelē) Marija ir pazemīga Dieva kalpone kā ikviens cits no Bībeles varoņiem (Ījabs, Mozus, Daniēls, utt.). Šī Marija ir grēcīgs cilvēks, kuru Dievs Savā žēlastībā izvēlējās kādam īpašam uzdevumam – iznēsāt un piedzemdēt Pestītāju. Vai tas bija Marijas pašas nopelns? Diez vai, jo Bībelē viņa ne ar ko īpašu nav izcelta citu grēcinieku vidū. Viņa bija tipiska sava laikmeta ticīgā, ar savām nepilnībām un grūtībām. Ja nebūtu šo nepilnību, kāpēc viņa ir attēlota kā Kristu pārprotoša (piemēram, notikumā ar divpadsmitgadīgo Jēzu templī [Lk 2: 41 – 51], kur viņa nemaz nezina, kur Jēzu meklēt, viņa arī īsti nesaprot, kāpēc Viņš tur bija, labi, ka viņa vismaz patur prātā visus šos notikumus, lai vēlāk varētu tos evaņģēlistam Lūkam pastāstīt. Vēl šokējošāks ir piemērs ar to kā Jēzus māte ar pārējiem saviem bērniem meklē Jēzu apvaldīt [Mk 2:21, 31 – 34], vai Jēzus patiesi ticīgie kaut ko tādu var darīt!?). Tomēr pie Marijas notikušais brīnums ir unikāls un to neievērot, nozīmē nicināt Dieva darbu cilvēku vidū. Turklāt Marijas bibliskās lomas nenovērtēšana var vest pie Jēzus personas un darba nesapratnes. Tāpēc ir būtiski paturēt prātā biblisko Mariju.

 

Pēc bibliskās Marijas apskata, esam ieskicējuši citu Mariju, kuras svētki tiek svinēti Aglonā, Lurdā un citviet pasaulē, kura tik lūgta, kuras žēlastība tiek sludināta un kurai kalpo tik daudzi. Šī Marija ir, tās nozīmīgākās pazīmes sakārtojot, manuprāt, teoloģiski svarīgākajā secībā:

  1. bez grēkiem. No kurienes vispār var nākt kādas domas!? Diez vai no Rakstiem, kuri skaidri saka, ka visi ir grēcīgi – Rom 3: 10a – 12, Ps 14: 1 – 3, 53: 1 – 3. Bezgrēcīgs, tātad – izņēmums, ir vienīgi Diev-cilvēks Jēzus Kristus – Ebr 4:15, 1Pēt 2:22, 1Jņ 3:5, u.c. Kur Rakstos var pamatot kādu citu izņēmumu? Vēl vairāk, kā var būt izņēmums, ja Jēzus Kristus loma ir unikāla?
  2. debesīs uzņemta. Atkal jau, Rakstos bez Jēzus ir tikai pāris cilvēki, kuri ir šādi pagodināti. Tā kā Marija visdrīzāk ir mirusi pirms Jaunās Derības pēdējās grāmatas uzrakstīšanas (Marija varēja nodzīvot pēc Jēzus debesbraukšanas īsāku laiku, jo Raksti pēc viņas pieminēšanas Apustuļu darbos 30to gadu vidū [1:14], vairs viņu nemin. Savukārt Jāņa Atklāsmes grāmata varētu būt pabeigta pirmā gadsimta beigās pēc Kristus dzimšanas), un šāds nozīmīgs Dieva žēlastības apliecinājums nevarētu palikt bez minējuma, ir tiešām dīvaini, kā par kaut ko tādu vispār var runāt baznīcā, kur Bībelei ir izšķirošā loma.
  3. Vēl šī Marija tiek saukta par debess un zemes ķēniņieni, aizlūdzēju, utt. Šo sarakstu ar nebibliskās Marijas pazīmēm vēl var turpināt, bet to nav iespējams ievietot vienās, salīdzinoši īsās pārdomās.

 

Citiem vārdiem, bibliski ticošam kristietim, saskaroties ar Marijas lomu daudzos vārdos un pasākumos, arī Marijas debesbraukšanas svētkos, kas tiek svinēti Aglonā, rada jautājumus, piemēram:

  1. Ja Dievs, Kurš ir Visa Valdītājs un Uzturētājs, vēl vairāk, Kurš ir noliecies pie Savas radības tik zemu, un nācis kā Kristus, ir kaut ko atstājis Savā žēlastībā nepadarītu, lai tam būtu nepieciešama Marija? Protams, kā rakstīju augstāk, Dievs izmanto cilvēkus pasaules uzturēšanai un Sava žēlastības darba darīšanai, bet, kurš tad ir tas darītājs?
  2. Vai Marijas pieminēšana baznīcā, kas krietni pārsniedz Bībeles atklāsmi un pat ir pretrunā ar to, neved baznīcu prom no bibliskās vēsts patiesības?
  3. Kāpēc laikmetā, kad sabiedrībai vairs nav saprotamas kristietības pamatpatiesības, piemēram, par Dieva lomu pasaules un cilvēka dzīvē, ir jārīko tik lieli svētki bibliski apšaubāmam notikumam par godu?

Un tie ir tikai paši vienkāršākie jautājumi par žēlastību, tās pilnību, Mariju un Evaņģēliju.

Advertisements
Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: