Skip to content

Vai 21.gadsimta cilvēkam var būt noderīga kristīgā baznīca? (4)

by uz jūlijs 10, 2015

krusts debesis4. Bībeles vēsts un cilvēka dzīve Bībeles sarakstīšanas laikā un tagad

Tad, kad iepriekšējā apskatā esmu noformulējis Bībeles centrālo vēsti, man jātiek skaidrībā par Bībeles sarakstīšanas laika fona ietekmi uz Bībeles centrālo vēsti, un tā saistību ar mūsdienu kontekstu.

Cik ļoti Bībeles sarakstīšanas laika fons nosaka Bībeles centrālo vēsti – cilvēka grēcību un Dieva piedāvāto atrisinājumu? Vai verdzības iekārta, nodarbinātība ar lauksaimniecību, telpiska un informācijas kustības ierobežotība būtiski ir saistīta ar bibliskās vēsts kodolu? Manuprāt, ja iepriekš minētās senā cilvēka dzīves ārējās lietas ir Bībeles centrālās vēsts integrāla sastāvdaļa, tas nevarētu būt grūti pamanāms.

Lasot Veco un Jauno Derību stāstījumā ļoti bieži redzama šī konteksta atspoguļojums. Proti, sākot jau ar pirmajām Bībeles grāmatām, kad lasītāji saskaras ar kādu praksi vai izpratnēm, tās neizbēgami ir sava laika, kultūras un domāšanas veida iespaidotas. Manuprāt, labākais šīs domāšanas veida liecinieks un piemērs ir apraksts, kādu Vecās Derības trešā Mozus grāmata sniedz par Israēla un Dieva tikšanās mājokli – Saiešanās telti. Protams, tas ir veidots ar tam brīdim pieejamiem materiāliem – dzīvnieku ādas un koka karkasu, kā arī iekārtots ar tā laika kultūras, mākslas un amatniecības ražojumiem – dažādiem metāla, daudz cēlmetāla, īpaši – zelta rīkiem, traukiem un priekšmetiem.

Bet kā ir ar Bībeles centrālo vēsti? Vai Bībeles centrālo vēsti, tās kodolu formē un nosaka šis konteksts? Ja tā būtu, tad, manuprāt, būtu jāpastāv kādai nesaraujamai būtiskai saiknei starp Bībeles sarakstīšanas laiku un tās centrālo vēsti. Piemēram, tad būtu jābūt tā, ka grēkā krišanai būtu jābūt saiknē ar lauksaimniecību, verdzības iekārtu, vai pārvietošanos un saziņu. Tomēr grēkā krišana ir ienākusi cilvēces vēsturē caur ēšanu. Ēšana ir gaužām vienkārša cilvēka pastāvēšanas vajadzība – barības vielu uzņemšanai, bez kuras neiztika cilvēks toreiz un neiztiek arī tagad. Mūsdienās ir tehnoloģijas, ar kuru palīdzību cilvēks bez praktiskas barības ievadīšanas pa muti vēderā var saņemt dzīvības uzturēšanai nepieciešamo. Tomēr, vai tas pēc būtības ir kaut kas atšķirīgs? Manuprāt, modernās tehnoloģijas šajā ziņā nevis kaut ko maina pēc būtības, bet jau esošajā cilvēka dzīves „sistēmā” vienu barības uzņemšanas veidu var aizstāt ar citu. Pēc šāda novērojuma, es atļaušos secināt, ka grēkā krišanas stāsts pārsniedz sava sarakstīšanas laika robežas un skar arī mūsdienas. Citiem vārdiem, bibliskajā skatījumā, grēks ir ienācis pasaulē veidā, kā tas varētu ienākt arī šodien, tāpēc grēkā krišanas veids nav pakļauts kādiem laikmeta nosacītiem ārējiem apstākļiem, bet vistiešākajā veidā skāra ļaudis toreiz un skar arī tagad.

Ja grēkā krišana nav saistīta pēc būtības ar sava aprakstīšanas laika ārējiem faktoriem, kā ir ar Bībeles piedāvāto atbrīvošanu – pestīšanu – no grēka? Vai tā ir kaut kā neizbēgami saistīta ar sarakstīšanas laikmeta apstākļiem – sava laika civilizāciju, verdzību, utt.?

Grēka rezultātā cilvēks ir nosodīts. Ja Dievs arvien ir svēts, tad cilvēks ir grēcīgs, t.i., nepilnīgs. Kā tāds, cilvēks var atjaunot savu pirmgrēkā krišanas stāvokli (svētumu), ja spēj izpildīt svētumam nepieciešamos kritērijus. Tādam nolūkam Dievs ir devis baušļus. Baušļu analīze prasītu vēl vienu garāku apskatu, kuru šeit nevaru atļauties, tāpēc par savu vērtējuma standarta atskaites punktu izvēlēšos pazīstamākos desmit baušļus – dekalogu. Šie desmit baušļi sakārto gan Dieva un cilvēka (ticēt tikai uz Trīsvienīgo Dievu, godāt Dieva personvārdu un veltīt Dievam laiku), gan arī cilvēku savstarpējās attiecības (cienīt vecākus, neslepkavot, nepārkāpt laulību, nezagt, neizmantot viltu un neiekārot svešu mantu vai labumu). Vai kāds var šos baušļus piepildīt? Ja cilvēks vēl var atturēt savu roku vai muti no ļauna darīšanas vai runāšanas, tad atturēties no iekārošanas, skaudības, vai ļauna prieka par citu neveiksmēm nav iespējama. Pat vislabākajiem cilvēkiem reizēm „paslīd kāja”. Tā uzskata Bībeles un tāpēc piedāvā citu veidu kā sakārtot cilvēka grēka problēmu. Tam ir vajadzīga paļāvība (tīcība) uz Dieva žēlastību Kristus Dievcilvēka personā un darbā. Lieta, kura atkal nav saistīta ar dzīves veidu, sabiedrības iekārtu vai pārvietošanās ātrumu. Te ir prasība un piedāvājums, kuras sniedzas pāri laikiem un citāda veida ārējiem ierobežojumiem.

Iepriekšējās un turpmākā pārdomu daļas – 1, 2, 3 un 5.

Advertisements
Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: