Skip to content

Vai 21.gadsimta cilvēkam var būt noderīga kristīgā baznīca? (2)

by uz jūlijs 8, 2015

krusts debesis

2. Kristietība un mūsdienu cilvēks

Kad vēlos runāt par kristietību, manuprāt, ir nepieciešams sākt ar Bībeli, jo tā ir vienīgais avots, uz kuru vienā vai otrā veidā atsaucas visas baznīcas. Tāpēc, kad vēlos formulēt kristietības un mūsdienu ļaužu savstarpējās attiecības, man vissvarīgākais ir noskaidrot tieši Bībeles noderību šodienas cilvēkiem – man un maniem laikabiedriem.

Mūsdienās Bībeles noderību atbilstoši maniem novērojumiem visbiežāk noraida ar tās it kā novecojušo skatījumu uz cilvēku un apgalvojumiem, ka kopš tās sarakstīšanas laika cilvēks ir progresējis. Tāpēc, ievērojot šādu uzskatu, no kristietības un Bībeles šodien var būt noderīgas tikai nedaudzas lietas vai arī kādas pārinterpretētas nostādnes.

Šādi uzskati pauž taisnību tikai par to, ka starp Bībeles grāmatu uzrakstīšanas laiku (apmēram 15.gs pirms Kristus dzimšanas līdz 1.gs. beigas pēc Kristus dzimšanas) un mūsdienām ir mainījušās trīs nozīmīgas dzīves sfēras. Pirmkārt, ir mainījusies sabiedrības pamatnodarbošanās. Bībeles sarakstīšanas laikā absolūti lielākā daļa cilvēku dzīvoja laukos un bija saistīta ar lauksaimniecību. Pilsētās dzīvoja niecīgs iedzīvotāju skaits, un arī daudzi no tiem cilvēkiem nereti bija saistīti ar lauksaimniecību. Mūsdienās mūsu kultūrā tā vairs nav, tikai neliels iedzīvotāju skaits ir tieši saistīts ar laukiem un lauksaimniecību. Otrkārt, ir kardināli mainījusies cilvēka mobilitāte un informācijas aprites tempi. Tolaik ceļošana un informācijas apmaiņa prasīja ievērojamu laiku un tikai reti cilvēki bija atstājuši savas dzimtās apdzīvotās vietas tiešu tuvumu. Pat klejotāji nomadi ceļoja salīdzinoši ierobežotā teritorijā. Ja divi ģimenes locekļi devās meklēt laimi katrs savā virzienā, iespējams, pat pie vislabākās vēlmes viņi viens par otru vairs nekad neko neuzzināja. Pie šī varētu pieskaitīt arī zinātnes lomu mūsdienu pasaulē, bet šoreiz par to šeit sīkāk rakstīt nav vietas. Visbeidzot, ir mainījies dominējošais sabiedrības uzbūves modelis. Mūsdienās demokrātiska sabiedrības iekārta ir norma, tolaik pastāvēja neierobežotas monarhijas un dažādas formas tirānijas. Šķiet, visu vēl problemātiskāku padara tolaik pastāvošā verdzība, jo pat nelielās grieķu demokrātijas „salas” pārstāvēja vergturu demokrātiju.

Ja minētās trīs sfēras ir Bībeles sarakstītās vēsts pamats (vai arī to ievērojami ietekmē), nevis ir tikai laikmeta nosacīts valodas lietojuma un izteiksmes stils, tad Bībele un kristietība kā bibliskās atklāsmes pārstāve ir novecojusi un var būt vienīgi kā vēstures liecība. Tāpēc svarīgi ir atbildēt uz jautājumiem par Bībeles vēsts kodolu un to, kāda ir šī kodola saikne ar cilvēka dzīves kontekstu.

Iepriekšējā un turpmākās pārdomu daļas – 1, 3, 4 un 5.

Advertisements
Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: