Skip to content

Vai 21.gadsimta cilvēkam var būt noderīga kristīgā baznīca? (1)

by uz jūlijs 7, 2015

krusts debesisDaļai lasītāju nosaukumā liktais jautājums šķitīs viegli un ātri atbildams ar jā vai nē. Mēs taču esam paraduši tā darīt – ar acīm pārskriet vien preses vai interneta ziņu lapu rakstu nosaukumiem un, neiedziļinoties jautājuma būtībā, formulēt savu nostāju. Tomēr, vai šoreiz tā darot, mēs neapzogam paši sevi?

Manuprāt, šis jautājums risina 21.gs. cilvēka, arī manas, būtības pašas dziļākās un slēptākās vēlmes un bailes. Tāpēc atbilde uz to nav nepieciešama kādam citam, bet vienīgi man pašam sev. Turklāt, ja ir runa par atbildi sev, vai nav īstā vieta tikai pārdomātiem argumentiem?

Pats savu nostāju risinu ar diviem, savstarpēji saistītiem apakšjautājumiem. Pirmkārt, kāpēc jautājums par kristietību šodien man ir aktuāls? Otrkārt, vai kristīgā baznīca ar tās pamatavotu Bībeli nav neglābjami novecojusi un vai tā var dot mūsdienu cilvēkiem saistošas atbildes, viņus uzrunāt?

Šo pārdomu lielākais izaicinājums ir īsi un konspektīvi apskatīt citkārt biezās grāmatās un garos lekciju ciklos iekļautus jautājumus. To nevar panākt visos aspektos, jo vairāki jautājumi prasa dziļāku ieskatīšanos.

1. Tātad, kāpēc nosaukumā liktais jautājums ir aktuāls?

Šķietami tūlītēja un negatīva atbilde uz šo jautājumu ir, ka mūsdienās ievērojami mazinājusies kristīgās baznīcas loma. Par to liecina ne vien patukšie dievnami, bet arī vairākas sabiedrības izvēles, kurām daļa kristiešu un baznīcu vēl arvien iebilst.

Pirms turpināt, vēlētos atgādināt kādu šim apskatam būtisku, taču bieži piemirstu vēsturisku patiesību. Kristietība Eiropai un arī mūs tautai nav svešķermenis, lai arī sabiedrība, īpaši postpadomju telpā (mēs tai skaitā), ir no tās atsvešinājušies. Šo mūsu sakņu un kristietības savstarpējo saikni rāda nevien dievnamu ēkas – mūsu vēsturisko pilsētu un ciemu pašsaprotama sastāvdaļa, bet arī draudžu un baznīcu pirmsākumos sakņotā mūsu izglītības sistēma, daudzu mums pašsaprotamu vērtību rašanās no kristīgās mācības un, visbeidzot, mūsu mākslas un kultūras klasika, kuru nevar saprast bez pamata zināšanām par kristietību. Vēsturiski raugoties, Latvija un visa Eiropa vēl 19./20. gs. mijā savā vairumā neapšaubīja šo kristīgo mantojumu.

Kristietība vairs nebauda sabiedrībā reiz ieņemto lomu vairāku iemeslu dēļ, no kuriem te varu pieminēt tikai nozīmīgākos. Mūsu, latviešu, gadījumā iespējams, ka mēs esam pārāk labi uzsūkuši nesenās okupācijas varas pretkristīgo un pretreliģisko pasaules skatījumu un tāpēc ticības lietās esam objektīvā spriestspējā vismaz daļēji ierobežoti. Tomēr šāda neizpratne par kristietības nozīmi ir tikai aisberga redzamā virsotne. Šādu neizpratnes un noraidījuma apkopojuma redzamo daļu nes vesela rinda dažādu mūsdienu cilvēku ietekmējušu pasaules skatījuma elementu, kuru summas iespaidā šodienas cilvēks vairs neapzinās tik daudz no tā, kas mūs ar un caur kristīgo baznīcu ir padarījis par tiem, kas mēs esam. Rezultātā mums tieši šis objektivitātes trūkums traucē saskatīt labumus, kurus kristietība spēja un arvien spēj piedāvāt.

Ja kristietība mums reiz tik daudz ir devusi un nozīmējusi, vai tiešām tā nav noderīga mums, arī turpinot mūsu attīstību un izaugsmi? Manuprāt, ir, bet argumentācijas pamatojums rodams jau atbildē uz otro jautājumu.

Turpmākās pārdomu daļas – 2, 3, 4 un 5.

Advertisements
One Comment
  1. I blog quite ofrten and I truly than yyou for your content.

    This great article has really peaked my interest.
    I will take a note of your site and kedep checking
    for neew details about once a week. I subscribed to your Feed as well.

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: