Skip to content

Bībele 2015, 32.nedēļa

by uz jūlijs 4, 2015

250px-Lucas_Cranach_(I)_-_The_Law_and_the_GospelVēloties mudināt katru kristieti ikdienā veltīt 15 – 30 minūšu īsu brīdi Bībelei, 2013. gadā mūsu blogs uzsāka projektu Dienišķā maize. Tas katru nedēļu piedāvāja izlasīt noteiktu Svēto Rakstu fragmentu, lai visa gada laikā varētu izlasīt Bībeli „no vāka līdz vākam”. 2013./2014.gada baznīcas kalendāra gadā šo iniciatīvu turpinājām ar projektu Bībele 2014.

Vēlamies šādu pamudinājumu piedāvāt arī 2014./2015. Baznīcas gadā.

Līdzīgi nu jau aizejošajam gadam, 2015. gada Bībeles lasījumu grafiku uzsākam ar Baznīcas liturģiskā gada sākumu (pirmo adventa svētdienu). Kā pagājušajā gādā, arī šogad pie lasījumu grafika piedāvāsim nelielu ieskatu par kādu no šajā lasījumā esošu aspektu, kam nav slikti pievērst uzmanību. Šajos ieskatos kristocentriski (ar lielāko uzmanību pievērstu mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus personai un darbam) lūkosimies pēc Dieva taisnības Bauslībā un žēlastības Evaņģēlijā.

Svētīgu gadu ar Vecās un Jaunās Derības Svētajiem Rakstiem!

32.nedēļas lasījumu grafiks:

Pirmdiena Jer 1:1 – 4:31
Otrdiena Jer 5:1 – 7:34
Trešdiena Jer 8:1 – 11:17
Ceturtdiena Jer 11:18 – 15:21
Piektdiena Jer 16:1 – 19:15
Sestdiena Jer 20:1 – 23:40

Kristietis un laikmets

Jeremijas grāmatas sākums varētu vedināt uz domām, ka pravietis ir pret savu tautu un valsti. Tā vietā, lai saviem līdzcilvēkiem Jeremija uzteiktu kādas labās lietas (kuras arī noteikti bija), Jeremija koncentrējās tik uz vienu – tautas grēkiem un to radītā soda pasludinājumu. Šādai rīcībai likumsakarīga ir apkārtējo pastiprināta kritika un arvien lielākas problēmas pravietim.

Kādu piemēru tas rāda kristiešiem?

Vispirms, varētu kritizēt pravieti par pārlieku mazu spēju integrēties savā laikā. Daļa taisnības šādā kritikā ir, jo ir svarīgi runāt uz cilvēkiem viņiem saprotamā valodā. Tas nozīmē, ne vien runāt saprotami vārdiem un gramatiskām konstrukcijām, bet gan arī sasniegt klausītāju kulturāli, ar sava laikmeta izteiksmes līdzekļiem. Bībelē redzam šo kā ļoti pierastu modeli. Pirmēram, kad Jēzus nāca pie Vecās Derības tautas, Viņš nenāca kā kāds laikmetam nepiesaistīts „vidējs patiess cilvēks”, bet gan kaut kādā ziņā bija patiess sava laikmeta cilvēks – ģērbās un runāja kā tā laika palestīnietis un pēc iespējas vairāk integrējās tā laika cilvēku kontekstā. Līdzīgi bija arī ar Vecās Derības lielākā notikuma – eksodusa (Israēla klejojumu tuksnesī) – laikā uzcelto Saiešanas telti, kura, spriežot pēc aprakstiem, bija celta pēc sava laika kultisko celtņu un vispārējās būvniecības paražām.

Tomēr, ne Jēzus, ne Mozus, nedz arī kāds cits no Bībeles personāžiem kulturālā integrācijā nepārkāpa kādu būtisku robežu – viņi nekad šādā procesā neaizgāja par tālu. Viņi arvien saglabāja drošu saikni ar pamatiem – ticības patiesības par Dievu un Dieva noteiktās un baušļu regulētās savstarpēji cilvēciskās attiecības.

Pravieša Jeremijas laikā Bībele jau rāda ārkārtīgi tālu novirzīšanos no Dieva patiesībām, pirmkārt, attiecībā uz Dieva bijāšanu (pirmais bauslis). Tāpēc pravietis Jeremija jau vairs nepievērš uzmanību kādām mazākām labām lietām, bet pilnībā centrējas tikai uz pazaudēto Dieva bijību. Tas bija viņa uzdevums, jo bez patiesas Dieva bijības visa pārējā dzīve ir liekulība vai velta kalpošana. Protams, grēciniekam nepatīk šādi norādījumi. Tāpēc pravietis bija līdzcilvēku nesaprasts un ienīsts. Līdzcilvēku nopelts un vajāts, viņš bauda Dieva apsolījumu un pasargājumu (15:15 – 21).

Katrā laikā kristieši ir izvēles priekšā – vai nu rimti sekot pasaules dominējošajai straumei, vai arī kļūt nepopulāriem, paliekot pie Dieva patiesības apliecinājuma un Viņa pasludinājuma.

Protams, visiem nav vienādas spējas un uzdevumi, tāpēc tikai katrs kristietis pats var zināt, kurā brīdī un kā viņam jāizdzīvo sava kristietība vislabāk – visgodīgāk pret Dieva taisnības vēsti un Kristus žēlastības apsolījumiem. Kādai mātei tas varētu būt vislabāk kā savas sievas un mātes darbu visapzinīgākā veikšana, kādam vīram tā varētu būt savas slimās sievas apkopšana, kādam policistam tā varētu būt godprātīga sava pienākuma pildīšana un kādai politiķei tā varētu būt iestāšanās par Dieva noteikto patiesību iepretim pasaules domā tik populārām jaunieviestām idejām un praksēm. Katram savs, bet visiem kopā Dieva doto uzdevumu ietvaros un Dieva dāvātās žēlastības dēļ.

Tā varētu būt mācība mums, šodienas kristiešiem, ko gūt no pravieša Jeremija. Tikai vēl vien neliela, bet svarīga nianse. Kad viņš kritizēja savu tautu un valsti, viņš to nedarīja naida vai skaudības dēļ. Viņa skarbie vārdi bija tēmēti uz to, lai viņa tautieši attaptos un atgrieztos. Viņa dusmas bija līdzeklis, lai novērstu tautiešus no nepareiziem ceļiem, jo tikai saskaņā ar Dieva gribu un apsolījumu cilvēks un tauta var būt vislabākajā savas dzīves ceļā un ceļot pretim mūžīgajai dzīvībai. Viņš mīlēja Dievu un savu līdzcilvēku, tāpēc viņa darbība bija patiesa un ar žēlastību, pat ja daudzi grēcinieki to nenovērtēja. Toties Dievs to redz un novērtē. Vai arī mums tas nav labs piemērs un pamudinājums?

Paldies Dievam!

Svētīgu laiku pēc Trīsvienības svētkiem!

Advertisements
Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: