Skip to content

Kristus mira par visiem, lai tie, kas dzīvo, nedzīvo vairs sev pašiem (2. Kor. 5:15).

by uz jūnijs 28, 2015

Rozeniuss DVKGDKarls Olafs Rozeniuss (1816 – 1868).

Tā kā viens ir miris par visiem, tātad visi ir miruši. Un Viņš mira par visiem, lai tie, kas dzīvo, nedzīvo vairs sev pašiem, bet Tam, kas par viņiem miris un uzmodināts (2. Kor. 5:15).

Šie vārdi saka, ka mēs vispirms tiekam darīti līdzdalīgi Kristus nāves nopelnā, lai Viņa Golgātas nāve pirms diviem tūkstošiem gadu kļūtu arī par mūsu nāvi, it kā mēs paši būtu tur bijuši un izciestu mūsu pelnīto nāvi. Otrkārt, šie vārdi māca, ka esam iesvētīti sekot Viņa nāvei.

Jo, tiklīdz topam kristieši un līdzdalīgi Kristus nopelnos, Viņa valstības svētībās un bagātībās, jau tajā pašā mirklī mēs tiekam iesvētīti nāvei un miršanai no grēka. Mums tūdaļ ir jāpamet agrākā dzīve grēkā un jābeidz kalpot netaisnībai. Mums ir pienākums ik dienas sist krustā savu miesu, arvien vairāk mirt grēkam un dzīvot Dievam, gluži kā Kristus Savā krusta nāvē atbrīvojās no grēkiem, kurus nesa.

Tāpat kā Kristus Sevi nodeva Dievam par mūžīgi derīgu izpirkuma upuri, tā arī mums tagad ir jānodod sevi par Dievam tīkamu pateicības upuri. Un tas viss ir iespējams vienīgi tādēļ, ka Kristus ir par mums miris un ticībā Viņam mēs esam ietērpušies Viņa taisnībā.

Varbūt tev tas šķiet pārāk niecīgs motīvs, lai visā nopietnībā savu miesu nodotu nāvē. Varbūt tev tas šķiet tikai nieks, ka Kristus ir miris par tevi un tu vairs neesi pakļauts bauslībai, bet žēlastībai, un esi brīvs no grēka. Varbūt tev vairāk laimes sniedz kalpošana grēkam un tu izvairies no rūgtās miršanas, sevis aizliegšanas un sekošanas Kristus krustam.

Neviens jau tevi nespiež kalpot Kristum pret tavu gribu. Skaidrs, ka miesai ir patīkamāk dzīvot grēkā. Lūkas evaņģēlija 14. nodaļā Jēzus mudina no sirds apdomāties, pirms pievienojies Viņa sabiedrībai. Nerīkojies kā cilvēks, kas sāka celt namu, neaprēķinājis izmaksas, un kas pēc daudzu dienu darba un daudz upuriem bija spiests to pārtraukt. Nerīkojies kā vīrs, kas devās karā un nenovērtēja sava ienaidnieka spēkus.

Grēks tiešām sniedz miesai daudz baudas, taču nebūtu pareizi noklusēt arī grēka algu. “Grēka alga ir nāve” (Rom. 6:23). Tādēļ, kad Kristus dāvanas mums šķiet pārāk niecīgas, mums jāapsver, kāda ir pretējā alternatīva. Mums jāsaprot, ko nozīmē būt bez Kristus un žēlastības un atrasties zem bauslības. Mums jāsaprot, ko nozīmē būt grēka vergam un nāves brīdī būt bez Glābēja, būt savos grēkos zem bauslības lāsta un pēdējā tiesā saņemt grēka algu – mūžīgu nāvi elles dziļumos. Tādas ir grēka sekas.

Ja to labi paturam prātā, tad drīzāk ļausim īsu brīdi sist sevi krustā līdz ar Kristu un mirsim grēkam, lai dzīvotu ar Viņu paradīzē mūžīgi, nevis īsās dzīves dienas tīksmināsimies par grēku un pēc tam cietīsim mūžīgas mokas. Ar lielo Dieva žēlastību, Gara mierinājumu un Dieva vārda iepriecinājumu mēs jau šeit, virs zemes, esam ieguvuši daudz vairāk nekā zaudējuši ar sevis aizliegšanu. Ar Kristus asiņu apslacīšanu mēs jau tagad esam iemantojuši tīru sirdsapziņu, kas dod mums priecīgas dzīves dienas (Sal. pam. 15:15).

Tu patiesi esi viena no laimīgajām dvēselēm. Tu esi ne tikai Kristū kristīts, bet arī atmodināts ticībai. Tev ir droša paļāvība, ka esi viens no ticīgajiem. Tu zini, ka esi tapis brīvs no grēka, nebūdams padots bauslībai, bet žēlastībai. Un tev netiks pielīdzināts nekas no tā ļaunuma, kas tev joprojām pieķeras. Bauslība tevi nepazudinās. Dievs uz tevi nedusmosies.

Turpretī, ja tu vēl neesi ieguvis šādu ticību un mieru un joprojām raizējies, kā atbrīvoties no savas vainas un gūt samierinājumu ar žēlastības pilno Dievu, tad tu vēl nepiederi šiem laimīgajiem. Tas nozīmē, ka tev vispirms ir jānāk pie ticības brīvības, lai tu būtu spējīgs mirt grēkam un dzīvot Dievam.

Taču, ja esi ticībā brīvs no savu grēku verdzības un spēj priecāties atziņā, cik vareni, pilnīgi un pietiekami Kristus ir paveicis pestīšanas darbu, ja esi baudījis, ka Tas Kungs ir labs, ja esi pieredzējis Gara liecību par savu dievbērnību un Svētais Gars mīt tavā sirdī, tad tas būs tavs prieks – būt krustā sistam, mirt līdz ar Kristu un pilnīgi nodoties Viņam.

Un tas lai ir tavs pienākums, ka vairs nepiederi pats sev, savai miesai, savam prātam, savai gribai, savām vēlmēm un kārībām. Tagad savas mūža dienas tev ir jāatsakās no savas bezdievības un pasaulīgām iekārēm un jādzīvo dievbijīga, taisna un šķīsta dzīve šai pasaulē. Jā, tev jādzīvo Viņam, kas dzīvojis un miris par tevi. Jo “Viņš mira par visiem, lai tie, kas dzīvo, nedzīvo vairs sev pašiem, bet Tam, kas par viņiem miris un uzmodināts”.

Apceres pārpublicētas no K. O. Rozeniusa grāmatas “DIEVA VĀRDS KATRAI GADA DIENAI” ar “Luterisma Mantojuma Fonda” laipnu atļauju.

Advertisements
Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: