Skip to content

Dieva mīlestība, baznīca un mūsdienu sabiedrības prakse

by uz jūnijs 18, 2015

jeers ar karoguVārdi no Jāņa evaņģēlija (3:16): „Jo Dievs tā pasauli mīlēja, ka deva savu vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet tam būtu mūžīgā dzīvība” teju vislabāk raksturo kristietības būtību. Šeit īsi un kodolīgi izteikta Dieva beznosacījuma mīlestība (Evaņģēlijs) uz cilvēku, kurš, kā liecina Bībele, ir kritis grēkā un šī grēka dēļ ir nepārvarami nošķirts no Dieva un patiesas laimes. Evaņģēlija vēsts nav pasīva mīlestība, jo bibliskais Dievs Pats Jēzū Kristū sagādā cilvēkam iespēju atgriezties un saņemt laimi.

Likumsakarīgi, sabiedrība no Kristus baznīcas sagaida visaptverošu mīlestību un vairākos (bet ne visos!) gadījumos pelnīti kritizē baznīcu, kura vienmēr nav bijusi Rakstu sludinātās mīlestības kalpošanas augstumos.

Mūsdienās aktuāls ir jautājums par daļas baznīcu kritisko attieksmi pret vairākām šodienas praksēm cilvēku dzimumattiecību jomā. Vai minētās baznīcas pareizi saprot Dieva mīlestības vēsti?

Vispirms, nedaudz par mums visapkārt esošo mīlestību. Mīlestība ir nepieciešama cilvēkam, no tapšanas brīža līdz mūžībai, par to kristietim pat nav vajadzības strīdēties. Raksti to skaidri sludina. Absolūti lielākā daļa cilvēku mīlestības vajadzību apliecina ar saviem makiem, labprāt skatoties un klausoties populārajā kultūrā, kura mums dzied, mums stāsta un rāda gan mīlestības piemērus, gan tās trūkuma briesmas. Ja cilvēkiem vajag mīlestību un baznīca to piedāvā, tad vajadzētu pastāvēt vislabākajai saskaņai starp piedāvājumu un patēriņu. Tomēr tā nav, un daļa baznīcu, arī Latvijā, kritizē un iestājas pret dažādām mūsdienās par pierastām pieņemtām mīlestības formām.

Manā skatījumā lielākā problēma šajā kontekstā ir faktam, ka, lai arī tik daudz tiek runāts par mīlestību, tik daudzi no sarunā iesaistītajiem ar šo mīlestību saprot diezgan atšķirīgas lietas. Par piemēru vēlos izmantot kādu gaužām vienkāršu apgalvojumu: „Es tevi mīlu!” Vai tas izsaka vienu un to pašu, kad vecāki to saka bērnam un iereibis jaunietis to čukst pēc ballītes, kaislīgi piespiežoties pirms īsa brīža satiktai meitenei? Pirmajā gadījumā šie vārdi apliecina vecāku patiesu gatavību paciest grūtības un patērēt daudz pūļu bērna labumam. Vai tāpat ir otrajā situācijā? Ticamāk, jaunais cilvēks vēlas realizēt savu egoistisko vēlmi, kuru viņš sauc par mīlestību, un viņam diezgan maz interesē meitenes labklājība. Tātad, vieni un tie paši vārdi, bet divas pilnīgi pretējas vēlmes – sevi upurējoša un savām egoistiskajām vēlmēm pakļaut griboša.

Citiem vārdiem, mīlestība, lai arī plaši izmantots termins, dažādas situācijās tiek lietots ļoti atšķirīgi. Bez izpratnes par šī termina plašo lietojumu ir ārkārtīgi grūti runāt par Dieva apsolītās mīlestības patieso būtību.

Kāda ir Dieva mīlestība? Bībeles apliecinātā Dieva mīlestība ir kaut kas daudz vairāk pat par vislabāko vecāku mīlestību, jo vecāku mīlestībā ir nepilnības un kļūdas. Ne par velti, vecāki kļūdās, mīlot par maz, vai mīlot par daudz. Dievs nekad nekļūdās savā mīlestībā. Šī ir atbildīga mīlestība – arvien pareizā apjomā, aizvien pastāv un ikviens var pie tās tverties. Tādā ziņā Dieva mīlestība ir bez robežām, un tieši tādu mīlestību sabiedrība var sagaidīt no baznīcas. Vēl vairāk, tādas mīlestības trūkumu tā var baznīcai pārmest.

Tomēr, paturot prātā nupat minēto vecāku mīlestības ierobežotību, Dieva mīlestība ir tieša tajā pilnīga, ka viņa nekad nenodarīs Dieva bērniem pāri. Dievs nekad Savu mīlestību nesajauks ar bezatbildību. Viņš nekad ar Savu mīlestību uz vienu cilvēku nenodarīs pāri citam cilvēkam. Visbeidzot, Dieva mīlestība nekad cilvēku nevedīs prom no Dieva vai pret Dieva radītajai kārtībai. Jo vest prom no Dieva radītās kārtības nevar būt mīlestība, bet tā ir mīlestībai pretēja darbība, jo norobežo cilvēku no patiesās cilvēka laimes. Dieva mīlestība ir atbildīga un tāpēc tai ir robežas (aptuveni baušļu noteiktajos rāmjos), kuras pārkāpjot, cilvēks nodara pats pāri sev un citiem. Tāpēc Dieva mīlestība šādā ziņā ir ierobežota.

Tieši šī Dieva atbildīgā mīlestība uz cilvēku ir klāt, kad vecāki patiesi mīl savus bērnus, bet nav klāt, kad jaunietis grib panākt savu egoistisko dzimumtieksmju īstenojumu. Tieši tāpēc baznīca, sekojot Svētajiem Rakstiem, arvien teic laulību vienas sievietes un vīrieša starpā, jo tā, pareizi īstenota, ir Dieva veidotās kārtības vislabākais attēls un ir nepieciešama Dieva pasaules darbībai. Citiem vārdiem, tikai vienas sievietes un viena vīrieša mūža ilga  savienība atbilst Dieva nolūkam un iecerei. Tāpēc baznīca, kura seko Bībeles vēstij, nevar atbalstīt neko, kas neiekļaujas šādā vienas sievietes un viena vīrieša mūža garuma laulībā.

Mūsdienās esam nonākuši situācijā, kad lielākā sabiedrības daļa ir attālinājusies no Dieva dotajiem vislabākās dzīves nosacījumiem (apkopotiem baušļos). Tāpēc vairākas sabiedrības tendences nevar cerēt saņemt kristīgās baznīcas atbalstu, jo, paliekot savos šībrīža uzskatos un darbos, daļa sabiedrības kaitē, vispirms, pati sev, pēc tam, arī citiem, un arī sabiedrībai kopumā. Tāpēc es uzskatu, ka Kristus baznīca pareizi izprot Kristus mīlestību un tās robežas, kad iebilst pret pirms un ārpus laulības sakariem, kad aicina sabiedrību atteikties no bērnu slepkavības mātes miesās (aborta) un nepieļaut eitanāziju, un, visbeidzot, kad pasludina viendzimuma attiecību atbalstītājiem un praktizētājiem Dieva taisnību – tas ir grēks. Protams, par savu pastāvēšanu Dieva Vārda patiesībā, Kristus draudze tiek un tiks kritizēta, un dažviet tiek jau vajāta. Tomēr tikai pastāvot Dieva atklāsmē baznīca ir uzticama savam Kungam un Pestītājam un tikai tā baznīca var nest Kristus mīlestības patieso vēsti – atbildībā pret Dievu Radītāju un Uzturētāju un pret savu tuvāko.

Tātad, baznīca pareizi saprot Dieva mīlestību, ja spēj izšķirt, kur ir mīlestība pret grēkā kritušu cilvēku, un kur ir mīlestība pret pašu grēku. Savukārt sabiedrība, kas noraida Dieva patiesību un vēlas baznīcas vēsti pakārtot savām vēlmēm un cerībām prasa no baznīcas neiespējamo, ja uzstāj, ka baznīcai ir jāpieņem Dieva nosodītais. To baznīca nevar, bet aicināt katru grēcinieku pie mīlošā Debesu Tēva baznīca var un viņai tas ir jādara.

Lai Trīsvienīgais Dievs arvien Savai baznīcai palīdz izšķirt mīlestību pret Dieva radīto, bet grēkā kritušo cilvēku, un nosodījumu grēkam!

Advertisements
Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: