Skip to content

Bībele 2015, 23.nedēļa

by uz maijs 2, 2015

250px-Lucas_Cranach_(I)_-_The_Law_and_the_GospelVēloties mudināt katru kristieti ikdienā veltīt 15 – 30 minūšu īsu brīdi Bībelei, 2013. gadā mūsu blogs uzsāka projektu Dienišķā maize. Tas katru nedēļu piedāvāja izlasīt noteiktu Svēto Rakstu fragmentu, lai visa gada laikā varētu izlasīt Bībeli „no vāka līdz vākam”. 2013./2014.gada baznīcas kalendāra gadā šo iniciatīvu turpinājām ar projektu Bībele 2014.

Vēlamies šādu pamudinājumu piedāvāt arī 2014./2015. Baznīcas gadā.

Līdzīgi nu jau aizejošajam gadam, 2015. gada Bībeles lasījumu grafiku uzsākam ar Baznīcas liturģiskā gada sākumu (pirmo adventa svētdienu). Kā pagājušajā gādā, arī šogad pie lasījumu grafika piedāvāsim nelielu ieskatu par kādu no šajā lasījumā esošu aspektu, kam nav slikti pievērst uzmanību. Šajos ieskatos kristocentriski (ar lielāko uzmanību pievērstu mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus personai un darbam) lūkosimies pēc Dieva taisnības Bauslībā un žēlastības Evaņģēlijā.

Svētīgu gadu ar Vecās un Jaunās Derības Svētajiem Rakstiem!

23.nedēļas lasījumu grafiks:

Pirmdiena Est 1:1 – 4:17
Otrdiena Est 5:1 – 10:3
Trešdiena Īj 1:1 – 4:21
Ceturtdiena Īj 5:1 – 9:35
Piektdiena Īj 10:1 – 14:22
Sestdiena Īj 15:1 – 18:21

Kristieši un ciešanas

Šajā nedēļā iekrīt divi diezgan atšķirīgi apraksti – Esteres grāmata par notikumiem apmēram 5 gs. sākumā pirms Kristus un Ījaba ciešanu stāsts, no apmēram 2000 gadus senas vēstures pirms Kristus dzimšanas. Tomēr, vai tie tiešām ir tik atšķirīgi?

Abi stāstījumi ir par ciešanām un pārbaudījumiem, kurus Dievs uzliek savējiem. Esteres stāstā lasām par augstmani, kurš vēlējās iznīcināt visu Israēlu sava laika milzīgajā impērijā, mūsdienu valodā runājot – supervarā. Esteres stāstam ir savas baisās paralēles ar kristiešu genocīdu Turcijā 1.Pasaules kara laikā un holokaustu 2.Pasaules kara laikā, kad valdnieki un spēki vēlējās no savas zemes izslaucīt visus Vecās un Jaunās Derības tautas cilvēkus, no sirmgalvjiem līdz zīdaiņiem. Savā ziņā ir zīmīgi, ka šis lasījums iekrīt laikā, kad pasaule svinēs 2.Pasaules kara noslēgumu. Savukārt Ījaba grāmata ir par vīru, kurš bija atstāts velna varai, pazaudēja visu un tagad sarunājas ar trijiem saviem draugiem.

Abos stāstos ir sāpes un ciešanas. Pirmajam labo noslēgumu piedzīvojam jau šonedēļ, otram atradīsim nākamnedēļ.

Tā, abi stāsti ir atšķirīgi, un tomēr arī ar savām nozīmīgām līdzībām – tajos abos aplūko ciešanu, vajāšanu un atbrīvošanas jautājumus.

Lai arī Esteres grāmata ir vienīgā Bībeles daļa, kurā pat ne reizi nav pieminēts vārds Dievs, abas šīs grāmatas ir par uzticību Dievam un paļāvību uz Viņa prātu (gribu) un spēku. Nevienā no tām ticīgie nesaceļas un ar varas līdzekļiem nemeklē taisnību, bet abās liek visu Dieva rokās, un paļaujas uz Viņa darbu. Tā, manuprāt, būtu viena no galvenajām lietām arī mūsdienu kristiešu attieksmē pret dzīvi. Negribētos, lai šāda nostāja kļūtu par attaisnojumu neko nedarīt. Tomēr viss, ko darām, ir Dieva rokās liekams, un uz Viņa doto rezultātu atstājams, un paļāvībā pieņemams.

Negribētos palaist garām iespēju pieminēt vēl vienu no abās šajās grāmatās atrodamajām lietām – Dieva īpašo cilvēku rīcību. Abos stāstos galvenie varoņi ir laicīgi ticīgie, proti, viņi nav priesteri vai pravieši. Protams, uz Ījabu tas attiecas nedaudz citā nozīme, jo Ījaba laikā vēl nebija ne Tempļa, ne priesterības kalpošanas. Un tomēr, nav mazsvarīgi, ka arī pie Tempļa un priesterības (savā ziņā, mūsdienu mācītāju kārtas) nepiederoši cilvēki ir ārkārtīgi nozīmīgi Dieva kalpošanā. Iespējams, pat nozīmīgāki pasaules kārtības uzturēšanā. Tie ir ticīgie, kas savā laicīgajā darba kārtībā seko Dieva iedibinātajai kārtībai, to sargā un kopj (sal. 1Moz 2:15, kur Dievs deva pavēli Ādamam). Šie cilvēki kā pravieši garīgajā kalpošanā ir Dieva gribas īstenotāji. Luters šādus ticīgos sauca par wundermann, proti – brīnumainajiem cilvēkiem. Domāju, ka katram no mums būtu jābūt šādam wundermann, tomēr īpaša loma ir šādiem cilvēkiem vadošajos amatos. Par to, manuprāt, arī ir abos šajos stāstos. Tas tiem ir kopējs.

Savā ziņā abi šie stāsti ir arī par vienkāršu cilvēcību – par skaistu un gudru sievu, kura, paļaujoties uz Dieva žēlastību, meklēt glābšanu savai tautai un par gādīgu ģimenes tēvu, kurš savās nelaimēs uzdod lielo jautājumu, KĀPĒC? Turklāt, abi šie cilvēki dara savus darbus paļāvībā uz Dievu un Viņā žēlastību par spīti pieredzamajām ciešanām. Tā nu abi ir ievērojami, bet vēl lielākus viņus dara tas, ka viņu nespēkā Dievs var vareni parādīt Savu darbu un žēlastību.

Paldies Dievam!

Svētīgu Kristus Augšāmcelšanās laiku!

Advertisements
Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: