Skip to content

Katehēzes 1X1 Klusajai nedēļai, pirmkārt, baušļi

by uz marts 30, 2015

MKatehismsSenāk luteriskajā baznīcā bija tradīcija, vēsturiski pieņemtajos īpašajos Baznīcas liturģiskā gada gājumos (īpaši Adventa un Kristus Ciešanu laikā), pievērsties kristīgās dzīves pašām pamatlietām (tautas valodā – viensreizvienam). Kur vēl tās vislabāk atrast kā Lutera Mazajā katehismā, kas ir paredzēts katra kristieša ikdienai!?

Sekojot šai tradīcijai, Gudrības sākums šajā Klusajā nedēļā apskatīs Mārtiņa Lutera Mazā katehisma sešus artikulus jeb mācību gabalus – baušļus, ticības apliecību, Tēvreizes (Mūsu Tēvs) lūgšanu, Svēto Kristību, grēku sūdzēšanu un Svēto Vakarēdienu, katram no tiem veltot vienu nedēļas dienu.

Runājot par baušļiem, sākšu ar labo ziņu – Kristus nāca un baušļus piepildīja (Rom 8:3,4).

Rodas jautājums, vai tas nozīmē, ka uz kristiešiem baušļi vairs neattiecas? Ja tā, kāpēc bauslības apskatam Mazajā (un vēl vairāk – Lielajā) Katehismā ir veltīta teju lielākā telpa? Ja attiecas, tad – kā?

Vispirms pāris pamatlietas par bausli (bauslību), kas tas (tā) īsti ir?

Mūsdienās daudziem ir nostiprinājusies pārliecība, ka bauslis (Dieva pavēle kaut ko darīt, vai atturēties no kaut kā darīšanas) ir Radītāja (ja noliedz Viņa eksistenci, tad tā vietā runā par institucionālo baznīcu) untumaina vēlme, kas ir dota cilvēkiem gandrīz kā ieriebšana. Proti, daudz ļaudis bauslību uzskata par teju vai verdzībā dzenošu tirāniju, kam jānostājas pretī, kas jānoliedz un jāapkaro. Ja runājam par biblisko bauslības mācību, tad šāds priekšstats ir kļūdains.

Dieva Svētajos Rakstos baušļu došana aprakstīta jau pašā Bībeles sākumā. Tikko kā Dievs radīja pirmos cilvēkus, Viņš cilvēkiem noteica: „Augļojieties un vairojieties, piepildiet zemi un pakļaujiet to – valdiet pār zivīm jūrā un putniem debesīs, pār visu, kas dzīvs un rāpo pār zemi”. Šie baušļi 1. Mozus grāmatas 28.pantā nav numurēti, bet man sanāk divi: radīt bērnus un valdīt pār zemi. Šoreiz dziļāk neanalizēsim šos cilvēkam dotos pirmos baušļus (vēl šiem var pieskaitīt vairākus nākamajā nodaļā), tikai secināsim, ka baušļi ir saistīti ar cilvēku jau kopš Radīšanas brīža. Manuprāt, tiktāl bauslī nemana nekā pārlieku grūta.

Kāpēc šeit to pieminu? Tāpēc, ka cilvēkam ir ļoti palīdz saprast, ka jau kopš Radīšanas dzīve nav iespējama bez kādiem noteikumiem. Nevis tāpēc, ka kādam (Kādam!) būtu konkrēti untumi, bet tāpēc, ka cilvēks nevar pastāvēt šajā pasaulē, ja viņš neievēro vienkāršākās lietas. Tā šī pasaule ir iekārtota. Pie šī secinājuma vēl man nāksies atgriezties.

Sava daļa objektīvi novērojamas stingrības bauslī ir, nevar noliegt. Cilvēkam, ja viņš vēlas mēģināt baušļu pavēles un liegumus pildīt pēc labākās sirdsapziņas, kaut kādā brīdī būs jāatskārst, ka tas nemaz tik viegli nav. Vēl vairāk, ja patiesi godprātīgi vēlamies bauslību pildīt, tad konstatēsim, ka tas nav īsti iespējams. Kāpēc?

Te, ja atkal meklēsim atbildes Rakstos, atklāsim, ka starp ne visai grūtajiem Dieva dotajiem sākuma baušļiem un mūsu šodienas situāciju ir pārrāvums – cilvēks krita grēkā. No grēkā krišanas brīža Dieva labā dāvana (arī cilvēks pats) vairs nav tikai Dieva dotā patiesi laba, bet gan ir samaitāta. Kopš esam grēcīgi, mēs vairs nevaram būt ideāli un viegli piepildīt baušļus. Tagad tas ir grūti, jā, pat patiesībā – neiespējami.

Šeit ir īstā vieta atgriezties pie pārdomu sākumā liktās labās ziņas – nāca Jēzus Kristus un baušļus piepildīja. Viņš to izdarīja pilnīgi! Paldies Dievam!

Daudzi pārliecināti kristieši šo Kristus darbu mēdz tulkot kā baušļu turpmāko nenoderību kristiešu dzīvē. Tomēr šāds spriedums divu iemeslu dēļ ir kļūdains. Pirmkārt, Kristus pestījošais darbs ir piepildīts Dieva priekšā, bet cilvēku acīm tas nav īsti redzams. Citiem vārdiem, mēs to zinām, bet vēl neredzam, jo Kristus grib, lai mēs dzīvotu ticībā, redzēšana nāks vēlāk. Kāpēc tā, tas ir citas sarunas objekts. Otrkārt, lai arī Kristus ir piepildījis bauslību, mēs kā kristieši esam atjaunota Dieva radība (līdzīgi sākotnējai Radīšanas stāsta radībai), kas nevar pastāvēt bez kādiem pamatnoteikumiem (te es atgriežos pie vairākas rindkopas iepriekš secinātā – tā šī pasaule ir iekārtota).

Tātad, baušļi, dažādi nepieciešami noteikumi, cilvēka dzīvi pavada jau no cilvēka tapšanas brīža. Kā tādi, tie ir labi un noderīgi, bet kopš grēkā krišanas mums tie ir grūti, un mēs tos nevaram līdz galam izpildīt. Labi, ka ir Kristus, Kura dēļ mums baušļi ir nevis tika smaga un nepiepildāma nasta, bet kā mīļajiem Dieva bērniem – padoms un instrukcija. Ja mēs apzināmies šo patiesību, mēs esam godprātīgāk paskatījušies uz sevi, sevi izanalizējuši, un varēsim labāk plānot nākotni.

Tiktāl pamatieskats par baušļiem, kāpēc un kā tie uz mums attiecas. Turpināsim ar pārējiem artikuliem – ticības apliecību, Tēvreizi, Svēto Kristību, grēku sūdzēšanu un absolūciju un Svēto Vakarēdienu.

Advertisements
Atstāt komentāru

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: